Katrā epizodē ir patiess liels pārsteigums: “Deli Boys” veidotājs tiek galā ar Hulu kriminālkomēdijas grūtajiem pagriezieniem

Kopsavilkums

• Deli zēni on Hulu piedāvā jaunu skatījumu uz Dienvidāzijas ģimenes dinamiku ar noziedzību un komēdiju — drosmīgu un dinamisku niršanu.
• Uzsver daudzveidīgu attēlojumu un autentisku stāstījumu, lai radītu daudzslāņu tēlus un lauztu stereotipus humorā un kultūrā.
• Izrādes veidotājs Abdulla Saīds Bargelheuseram stāsta tikai par to, kā viņa mērķis ir pārsteigt skatītājus ar smagiem komēdijas pavērsieniem un niansētiem stāstiem, paliekot uzticīgi autentiskiem stāstiem.

Tas jau tagad kļūst par vienu no visvairāk gaidītajiem jaunajiem šoviem gadā — un par vienu no atsvaidzinošākajām debijām straumēšanas jomā. Hulu's Deli zēni pirmizrāde notiks 6. martā no Disneja Onyx Collective, nav tikai vēl viens jautrs seriāls, kurā tiek smiekli. Tā ir drosmīga, dinamiska niršana Dienvidāzijas ģimenes dinamikā caur kultūru un komēdiju, kādu mēs vēl nekad neesam redzējuši. Sniedzot garām tropus un stereotipus, 10 sēriju sērija seko diviem izlutinātiem pakistāniešu-amerikāņu brāļiem Miram un Rajam, kurus attiecīgi spēlē Asif Bet ( WandaVision ) un Sāgars Shaikh ( Marvelas kundze ), saskaroties ar sava veikala magnāta tēva pēkšņo nāvi ( Ikbals Theba ) — tikai atklāja, ka viņam ir slepena dzīve kā noziedzības priekšniekam.

Neatliek nekas cits, kā iekāpt viņa ēnainajās kurpēs ar vienīgās matriarhālās figūras palīdzību, ko viņi jebkad ir pazinuši, tanti Laki ( Poorna Jagannathan ), brāļi tiek iemesti haosa un briesmu pasaulē, un viņiem ir daudz iespēju, lai lietas notiktu smieklīgi un šausmīgi, nepareizi. Pie šīs sērijas, kas pagājušajā nedēļas nogalē debitēja 2025. gada Sandensas filmu festivālā, stūres ir veidotājs, Abdulla Saīds , asais prāts aiz Vice’s Bongs Apetīte un Augsts Apkope .

Komēdijas, noziedzības un kultūras sajaukums ar šovu vadītāju palīdzību Mišela Nadere ( Divas salauztas meitenes ) un producer Dženija Konnere ( Kempings ), pašas Bārgelhoizeres Tania Huseina nesen sazinājās ar Saīdu, kurš demonstrēja seriālu ar saviem aktieriem Jūtā, priekšskatot, ko fani var sagaidīt, tostarp to, kā viņš cer, ka viss pārsteidz cilvēkus 10 sērijās. Papildus visām reprezentācijas un identitātes lietām, mans komēdijas stils ir grūti pagriezieni, kad tos vismazāk gaidāt , saka Sīds. Katrā epizodē, kurā ir tikai patiess liels pārsteigums, man tas ir tas, ko es mīlu scenāriju komēdijā. Man tā ir gaļa.

Bargelheusera urdu valodas ceļvedis iesācējiem:

“Deli Boys” ir vairāk nekā tikai reprezentācija

Es runāju no tā, ko zinu, proti, esmu viens no Pakistānas brāļu pāra.

Asif Bet un Sāgars Shaikh as Mir un Raj in 'Deli zēni'.

COLLIDER: Abdullah, liels paldies par šo izrādi. Es pat nevaru jums pietiekami pateikties. Tā ir tik lieliska sērija, tik labi padarīta. Es noskatījos visu -

ABDULLA SAĪDS: Ak, tas ir tik jauki. Paldies.

Protams! Tagad es vēlos ar jums par to runāt I Tik ļoti patika tas, ka mēs visu laiku redzam šāda veida stāstus, taču mēs nekad neesam vadošie. Kas notika jūsu prātā, kad gribējāt izveidot šo stāstu? Tā kā tie ir tik autentiski, tie ir tik daudzpusīgi. Dienvidāzijas pārstāvniecība komēdijā joprojām pieaug. Mēs redzam tik daudz no sevis drāmas un paaudžu traumu stāstos, taču tas bija tik atšķirīgs. Es domāju, ka tā mums bija tik svarīga lieta.

SAEED: Pilnīgi noteikti. Sākumā, tiešām, tajā laikā, kad es rakstīju Deli zēni tieši pirms tam es biju pabeidzis savu pirmo daudzpakāpju, kopīgi rakstot šo funkciju, kas netiks ražota. Mans menedžeris Entonijs uzskatīja, ka jums vajadzētu uzrakstīt kaut ko tādu, kas ir tikai jūs. Tā ir tikai tava balss. Tāpēc es tikai mēģināju uzrakstīt scenāriju, kas ļautu man iekļūt istabās. Es runāju no tā, ko zinu, proti, esmu viens no Pakistānas brāļu pāra — Man ir arī vecākais brālis un daudz jaunāks pusbrālis. Es runāju ar šīm attiecībām.

Godīgi sakot, es pārāk necentos ar reprezentācijas lietām, un es domāju, ka tas patiešām palīdzēja. Man šķiet, ka cilvēkam, kurš to lasīja, nešķita: ak, šis cilvēks mēģina pārstāvēt noteiktu etnisko grupu vai kaut kādā veidā mani izglītot. Tā patiešām ir tikai izklaide. Blakusprodukts ir tas, ka jūs uzzināsit par pakistāniešiem — īpaši pakistāniešu izcelsmes amerikāņiem — un mūsu kultūru, mūsu attiecībām, mūsu grūtībām līdzsvarojot mūsu kultūras identitātes abas puses un visu to. Manuprāt, piepūles trūkums, patiešām cenšoties to veidot konkrētai auditorijai vai patiešām mēģinot iepatikties ar savu misiju tam, ko mēs cenšamies pateikt, ļauj varoņiem eksistēt kā kļūdainiem, dīvainiem, kaut kā dumjiem, bet arī sirsnīgiem varoņiem.

Tad, protams, ik uz soļa visi, kas nāca un strādāja pie izrādes, bija tik piedevas tam. Kad viņi identificēja to pašu, ko jūs darījāt, proti: Ak, tas šķiet reāli. Šķiet, ka viņi to neuzspiež. Ikviens varēja to papildināt. Rakstnieki, mums bija ļoti, ļoti daudzveidīga telpa. Ikviens uzņēmās īpašumtiesības uz dažādiem varoņiem, dažādiem dažādu varoņu aspektiem. Tad arī mūsu aktieri. Piemēram: Esmu pārliecināts, ka pamanījāt, ka ir tikko iemests diezgan daudz urdu valodas, vai ne? Skriptos gandrīz nav urdu valodas. Liela daļa no tā ir tikai viņu reklāmu izlikšana kopā ar saturu, kas rakstīts angļu valodā. Dienvidāzijas aktieri ļauj mums attīstīties šajā virzienā un darīt vairāk to, ko mēs jau darām: izklaidēties un būt pašiem. Šis ir gatavais produkts, un es ceru, ka tas ir labs pierādījums tam, ka šādi var izveidot labu komēdijas izrādi.

Kāpēc komēdija bija “Deli zēnu” stāsta avēnija?

Mūsu izrādē neviens nenoniecina viens otru ar šāda veida tropiem.

Man tas patīk, jo būtībā tas ir stāsts par diviem brāļiem un viņu tanti Lakiju. Kultūra ir vairāk akcents, bet tas palīdz saprast, kas viņi ir, izmantojot šo akcentu. Mēs varam redzēt visu daudz noapaļotāk. Acīmredzot ar daudziem elementiem, piemēram, darbību, vardarbību un narkotikām, Deli zēni varēja iet daudz tumšākā virzienā. Mēs būtu varējuši redzēt, kā tas kļūst līdzīgs Pērtiķu cilvēks vai Graustu miljonārs . Kas padarīja komēdiju par pareizo objektu šī stāsta izstāstīšanai? Jo tas šķita tik patiesi un atkal atgriežoties pie vārda autentisks. Tas ir kaut kas, ko es tik ļoti mīlu. Tas ir tik ļoti balstīts uz šo ļoti universālo stāstu par diviem brāļiem, kuri mēģina izdomāt, ko darīt pēc tēva nāves. Tas attiecas ne tikai uz visiem. Acīmredzot ne visiem ir kokaīns aharā, bet es vēlētos uzzināt, kādēļ komēdija ir tik piemērota šim nolūkam?

SAEED: Lieta, kas īpaši attiecas uz Babu un narkotikām acharā, un visu to — tas tiešām ir tikai galējība tam, ko esmu izjutis ar tik daudzām savu vecāku paaudzes Desi. Kas ir tas, ka viņi dzīvo noslēpumu pasaulē, vai ne? Tas ir, piemēram, kad es jautāju savai mammai, kāda bija tava bērnība? Viņa ir kā: Nekas. Mēs gājām uz skolu, izpildījām mājasdarbus un devāmies gulēt. Man šķiet, ka tas nevar būt viss stāsts. Tam jābūt daudz vairāk. Iemesls, kāpēc viņi to glabā no mums, savā prātā, ir mūsu pašu labā. Bet mēs vēlamies viņus saprast vairāk, un viņi neapzinās, ka tas ir tas, ko mēs vēlamies. Viņi domā, ka mums ir labāk virzīties uz priekšu, dzīvot amerikāņu dzīvesveidu. Jums, puiši, nav jāzina stūri, kas mums ir jāizgriež, lai nostiprinātos šeit un sniegtu jums šo dzīvi.

Man šķiet, ka tas ir divu paaudžu nesavienojuma pamatā. Ne vienmēr pat tikai atvienošanās, bet arī attiecības, jo ir daudz mīlestības, daudz rūpju. Tas viss nāk no mīlestības vietas, taču mēs arī daudzos veidos melojam viens otram par savu dzīvi. Patiešām, tā bija visa Baba stāsta sirds. Es nezinu nevienu īstu lielveikalu magnātu, kas savu veikalu ķēdi izmantotu kā kontrabandas fronti, taču tas ir jautrs mēness attēls.

Tā ir patiesība. Ja man būtu vairāk laika, es jums pastāstītu to, ko mani vecāki man ir stāstījuši par saviem vecākiem. Stāstos ir visas šīs dažādās bedres, es domāju, ka es nesaprotu, kas tad notika?

SAEED: Vai ne?! [Smejas]

Jā, tas ir ļoti dīvaini. [Smejas] Es daudz esmu redzējis, veidojot šos stāstus ar Dienvidāzijas iedzīvotājiem tā priekšgalā, ir tas, ka daudzi no tiem iekrīt tropos un daudzi no tiem iekrīt stereotipos. Kaut kas, ko pēdējā laikā esmu redzējis, ir bijis — īpaši ar šo izrādi, kas ir bijis tik uzteicams — rakstnieka istaba ir tik daudzveidīga, un tāpēc tā rada tik patiesu un patiesu balsi. Kā jūs strādājāt, lai nodrošinātu, ka izrāde joprojām jūtas svaiga un slāņaina, nepaļaujoties uz šiem stereotipiem, lai izjokotu, radītu aizspriedumus? Tā kā esmu to redzējis divās citās izrādēs, es tos nesaukšu nosaukumos no pagājušā gada, bet viņi ļoti sliecās uz stereotipiem, lai izjokotu. Kā jūs sapratāt, kādam ir jābūt stāstam, nepaļaujoties uz neko, kas ir joks visiem citiem, kuri par mums ir jokojuši gadiem ilgi?

SAEED: Viena lieta, kas noteikti — un tas izpaudās vairāk, kad mēs faktiski darbojāmies — ir akcentu līmeņu dažādība. Man šķiet, ka daudzas reizes jūs redzat Dienvidāzijas aktierus ar Dienvidāzijas akcentu, taču tas neizklausās pēc īsta. Tas izklausās pēc komēdijas stereotipa, kas Rietumu auditorijai būtu par mums. Mūsu izrādē dažiem varoņiem ir akcenti, dažiem nav. Mēs cenšamies to pēc iespējas vairāk sajaukt. Ne tikai tāpēc, lai tas justos reālistisks, bet arī lai būtu daži nelāgi un forši tēli, kuriem ir neliels akcents. Manuprāt, šis stereotips par Desi akcentu ir kaut kas neparasts vai neseksīgs vai kas cits to ir pilnībā iedibinājusi vairākuma kultūra, kas sakņojas stereotipos par mums, un man tas nepatīk.

Es gribu redzēt varoņus, kuri arī, jūs zināt, — es strādāju veikalā, vai jūs zināt, ko es domāju? Man par to nav kauna. Es strādāju ar leti, strādāju ar reģistriem, Saagars [Shaikh] arī strādāja veikalā. Visas mūsu ģimenes sasmalcinājās un darīja visas šīs lietas, vai ne? Tā ir daļa no mūsu identitātes. Es nemēģinu no tā slēpties. Es necenšos slēpties no tā, ka mūsu ēdieni smaržo diezgan unikāli. Arī par to mums ir daudz joku, jo man nav kauna par to, kā smaržo mūsu ēdieni. Jūs zināt, ko es domāju? Izjokot par to, jo tā ir daļa no mūsu kultūras. Mūsu izrādē neviens nenoniecina viens otru ar šāda veida tropiem. They might do it in other people’s shows, but not in this one.

Abdulla Saīds Saw Parallels Between His Journey un the ‘Deli zēni’ — but Not How You Think

Tiklīdz jūs īstenojat savu aicinājumu dzīvē vai karjerā vai jebko citu, tas mazliet no jauna definē, kas jūs esat.

Stāsts ir par iestāšanos negaidītās lomās un pienākumos. Kādas paralēles jūs saskatījāt starp brāļa ceļojumu un savu pieredzi izrādes veidošanā?

SAEED: Ir tik interesanti, ka jūs to uzdodat, jo es kā scenārists esmu iemācījies — un patiesībā tā nenotiek, ar mani tas nenotika tik bieži, kad biju žurnālists —, ka jūs kaut kādā veidā izdzīvojat sava scenārija stāstu. Tikai rakstāt kaut ko, izliekat to un darāt visu ka , vai ne? Man tiešām likās, ka zēni ir sākuši būtībā karjeras maiņu, karjeras iespēju, kur, piemēram, labi, tagad mēs saskaramies ar šo sakāpināto un zināmā mērā bīstami glamūrēto pasauli, kurā viņi atrodas. Viņi tajā orientējas un katrā epizodē mācās kaut ko jaunu. Viņi saka: Ak, Dievs, tas ir tas, kas tas ir, tā tas darbojas.

Man kā skripta izrādes veidotājai pirmo reizi tas tiešām bija šis process. Es meklēju savus kolēģus EP, lai tie patiešām izglītotu un vadītu mani. Tā man bija neticama mācību pieredze. Par laimi, man tas nebija pilns ar tādiem pašiem emocionāliem izciļņiem ceļā kā zēniem, bet patiesībā tā bija. Man tas bija kā: Labi, lūk, kas es domāju, ka esmu. Bet tad kad tu īsteno savu aicinājumu dzīvē, karjeru vai jebko citu, tas mazliet no jauna definē, kas tu esi. Man šķiet, ka esmu tam otrā pusē, tāpat kā puiši sezonas beigās ir kaut kādā formā vai formā. Lai neatdotu pārāk daudz.

Paldies par tik pārsteidzošas izrādes izveidi. Es zinu, ka jūs teicāt, ka šī ir jūsu pirmā reize, kad piedalāties izrādē, taču, lai mēs tajā būtu pārstāvēti un daudzveidīgi, es esmu tik sajūsmā un lepojos ar jums. Es zinu, ka tas izklausās dīvaini, jo mēs tikko tikāmies pirms piecām minūtēm. Mans tētis, kad viņš ekrānā ieraudzīja tavu vārdu, viņš teica: man patīk, ka tur ir kāds, kas veido šos stāstus. Lai man būtu mans tētis — es esmu pirmās paaudzes kanādietis mūsu ģimenē —, bet viņam viņš imigrēja uz Kanādu 1980. gados, tāpēc, kad viņš tagad redz šos stāstus, kur viņš atrodas savā dzīvē, ka tā aug, un viņš to redz, ka viņa bērniem pieņemtais lēmums redzēt vairāk iespēju bija pareizs, tāpēc paldies par to! Manai māsai pat ļoti patīk izrāde. Man tikai tagad jāiesaista mamma, bet viņa bija aizņemta ar savu drāmu skatīšanos.

SAEED: Vai viņai nepatīk asinis? Kas ir par šovu, kas jūsu mammai, iespējams, nepiedalītos?

Nē, viņa tikai gribēja skatīties Kumkum Bhagya ! [Smejas]

SAEED: [Smejas] Pietiekami godīgi.

“Deli zēni” komēdijā uzņem smagus, negaidītus pagriezienus

Tas ir kā šī saldējuma sviestmaize, par kuru es esmu ļoti sajūsmā.

Piemēram: man ir vesela virkne epizožu, man tikai jāpabeidz tās izlasīt. Šo noskatīšos vēlāk. Man patīk: Labi, lieliski, bet jums tas patiks! Es vēlos jums uzdot vienu pēdējo jautājumu, vairāk auditorijai pēc Sundance. Kad viņi martā skatīsies Hulu, kas, jūsuprāt, viņus pārsteigs visvairāk Deli zēni ?

SAEED: Patiešām, neskaitot visas reprezentācijas un identitātes lietas, mans komēdijas stils ir grūti pavērsiens, kad tos vismazāk gaidāt. Acīmredzot tas notiek pilotā. Es domāju, ka tas būtībā notiek katrā epizodē, kurā ir patiess liels pārsteigums. Man tas ir tas, ko es mīlu scenāriju komēdijā, tas ir tās jēga. Viens no maniem mīļākajiem fiziskajiem mirkļiem ir tad, kad FIB aģenti runā un viņi neapzinās, ka neatrodas aiz divvirzienu stikla. Tas ir tikai parasts stikls. Mana sieva, kura spēlē aģentu Merseru [ Aleksandra Rudijs ], tas patiešām izdevās. Man vienkārši likās, ka tas dažos veidos ir tik stulbi, bet tas man ļoti patīk. Tie ir tie lielie, smagie sižeta pagriezieni, ka tajā vienā mirklī notiek liels sižeta pavērsiens, tas ir rakstura moments un ir joks. Tas ir kā šī saldējuma sviestmaize, par kuru es esmu ļoti sajūsmā. I hope everything catches people by surprise because, us writers in the room, some of these things, it īpaši tas, kas notiek pēdējā sērijā, mūs pat pārsteidza, kad pie tās ieradāmies .

Esmu ļoti priecīgs par šo izrādi. Turklāt, kad vienā no pēdējām sērijām ieraudzīju Favzijas Mirzas vārdu, man bija tāda sajūta, tas būs brīnišķīgs . Es viņu tik ļoti mīlu, un tāpēc, ka jūs atkal radāt šīs balsis, šīs dažādās balsis vada un palīdzat jums rakstīt, ir neticami. Man tik ļoti patīk šī izrāde.

SAEED: Paldies. Patiesībā es vēlētos atzīmēt, ka — pirmkārt, Fozija ir neticama režisore, un patiesībā mums ar Ali ir īpašas attiecības ar viņu, jo mēs audzinājām kaķēnus, kas tagad ir viņas kaķi. Šie divi oranžie puiši bija labākie. Šo epizodi kopīgi sarakstīja mūsu divi jaunākie rakstnieki, Nikija es esmu un Jekaterina Vladimirova . Man bija ļoti svarīgi, lai katram rakstniekam telpā būtu kredīts. Es domāju, ka tas bija Nikijas pirmais scenārijs, bet Katai, iespējams, otrais vai trešais. Tā ir viena no labākajām epizodēm un bieži parādās, kad mēs visi runājam par to, kas ir mūsu iecienītākā sērija. Manuprāt, tas tikai parāda, ka, ja jūs sniedzat cilvēkiem iespējas neatkarīgi no tā, cik jauni un kāda ir viņu izcelsme, viņi jums palīdzēs — ka lielākam skaitam šovu vadītāju un satura veidotāju vajadzētu dot iespēju plašākam rakstnieku lokam.

Abdulla, thank you so much fvai your time un congrats on the show again!

SAEED: Paldies, un man ļoti daudz nozīmē, ka parādījāt šovu savam tētim un viņam tas patika.

Deli zēni pirmizrāde notiks 6. martā Hulu kanālā ASV.

Skatieties vietnē Hulu

Intervija un ievadraksts Tania Hussain, transkripcija Džeika S. Veismana